Latviešu valodas bezmaksas kursi: reāls solis integrācijas virzienā

Valdībā un ministrijās top arvien jaunas integrācijas programmas un nostādnes, viena muļķīgāka par otru, bezjēdzīgiem pasākumiem tiek plānoti milzu līdzekļi. Ir arī neskaitāmi padomnieki un amatpersonas, kuriem it kā būtu jānodarbojas ar integrācijas jautājumu risināšanu. Diemžēl šie padomnieki nav spējīgi ne uzrunāt mazākumtautību pārstāvjus tiem saprotamā valodā, nedz izrāda kaut minimālu sapratni par jomu, par kuru it kā atbild.

Tikmēr Rīgā latviešu valodu bez maksas apgūst jau vairāk nekā trīs tūkstoši rīdzinieku. Valodu var apgūt pieaugušie rīdzinieki (izņemot bezdarbniekus – viņiem ir iespēja mācīties citu programmu ietvaros). Iniciatīvu organizēt šādus kursus izteica Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, un rīdzinieku vidū tie ir izraisījuši ļoti lielu interesi. Rīga bija pirmā pašvaldība, kura uzsāka valsts valodas bezmaksas apmācību. Vēlāk tai sekoja arī Daugavpils. Pērn valodas apmācībai no pilsētas budžeta tika piešķirti 30 000 latu. Ņemot vērā milzīgo interesi no rīdzinieku puses, 2012. gadā pašvaldība finansējumu šai programmai dubultoja, paredzot kursiem 65 000 latu. Par šiem līdzekļiem apgūt valodu varēja 1130 rīdzinieku. Mācību grupas tika nokomplektētas vienas dienas laikā. Visi gribētāji tajās pat netika.

Laikam jau komentāri šeit ir lieki. Viennozīmīgi skaidrs, ka cilvēki ļoti vēlas apgūt latviešu valodu, ir tikai jādod viņiem šāda iespēja. Rīgas dome, bez visām pārgudrajām programmām, padomēm un padomniekiem, vienkārši piešķīra papildus 100 000 latu šā gada aprīļa budžeta grozījumos. Par šiem līdzekļiem valsts valodu varēs apgūt vēl 1500 rīdzinieku.

Viena daļa no šī finansējuma paredzēta, lai latviešu valodu bez maksas varētu apgūt pieaugušie rīdzinieki, izņemot bezdarbniekus, jo viņiem iespēju mācīties piedāvā Nodarbinātības valsts aģentūra. Otra finansējuma daļa domāta specifiski pirmsskolas izglītības iestāžu darbiniekiem, kam nepieciešams savas latviešu valodas zināšanas pilnveidot. Piemēram, bērnudārzu auklītēm pagājušajā gadā tika ievērojami paaugstinātas nepieciešamās kvalifikācijas prasības, pieprasot valsts valodas zināšanas augstākajā (C1) līmenī, nevis vidējā (B1) līmenī, kā tas bija iepriekš. Tuvākajā laikā noslēgsies konkurss par kursu rīkošanu, un interesenti varēs uz tiem pieteikties.

Igors Kuzmuks, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas deputāts:  "Tas, ka ļoti daudzi cilvēki vēlas apgūt latviešu valodu, mums nebija pārsteigums. Līdz šim viņiem nebija tādu iespēju, jo pašlaik sistemātiski maksas kursi tikai retajam ir pa kabatai. Valdības līmenī jau gadiem tiek runāts par integrācijas nepieciešamību, taču nekādi reāli darbi šīm runām neseko. Kamēr valdība „pauž nodomus”, „apspriež problēmas” un sacer koncepcijas, Rīgas dome dara reālus darbus. Pagājušā gada pilotprojekts apliecināja, ka arī tie rīdzinieki, kuri valsts valodu nepārvalda, vēlas būt pilntiesīgi pilsoņi, vēlas iekļauties sabiedriskajā dzīvē un labi apzinās, ka valsts valodas zināšanas tam ir nepieciešamas. Protams, dažu mēnešu kursi ir pārāk maz, lai iemācītos brīvi runāt latviski. Taču būtiski ir tas, ka cilvēki ir uzsākuši iet pa šo ceļu, pārvarējuši sevī zināmu barjeru, un katrs nākamais solis viņiem būs vieglāks".

"Tava Rīga"