Atšķirīgas prioritātes

Par brīvbiļetēm skolēniem un nestrādājošajiem pensionāriem Rīgas domi un mani personīgi ne reizi vien ir vainojuši populismā. Kā galvenais arguments tiek minēts, ka tas nav nekāds bezmaksas transports. Par to taču maksā visi rīdzinieki no saviem nodokļiem.

Tieši tā! Izpildvaras būtība ir nodokļu maksātāju naudas tērēšana. Jautājums tikai, kādiem tieši mērķiem šie līdzekļi tiek izmantoti.

Rīgā mēs pieņēmām lēmumu no rīdzinieku nodokļos samaksātās naudas trīs miljonus latu gadā novirzīt bezmaksas transportam skolēniem un vēl 3,5 miljonus – pensionāru brīvbiļetēm. Ņemot vērā, ka Rīgā dzīvo ap 700 000 cilvēku, tas ir Ls 9,28 gadā jeb 77 santīmi mēnesī uz vienu rīdzinieku. Tā ir mūsu prioritāte galavaspilsētā - saprātīgi tēriņi sociālajam atbalstam.

Nesen valdība un parlaments par vienu procentpunktu pazemināja PVN likmi. Taču cenas līdz ar to pazeminājās daudz mazākā apjomā, ko publiski bija spiests atzīt arī pats šīs idejas autors premjers Valdis Dombrovskis. Toties valdība dāsni uzdāvināja aptuveni 50 miljonus latu no nodokļu maksātāju naudas tirdzniecības ķēdēm. Un tagad nedaudz matemātikas. Rīga par šo naudu varēja apmaksāt bezmaksas braucienus visiem skolēniem un nestrādājošiem pensionāriem līdz pat 2020. gadam, ieskaitot. Bet valdībai ir citas prioritātes.

Mūsu pieeju pilsētas vadīšanā varētu nosaukt "Rīgas ceļš". Tā ir sociāldemokrātisko vērtību un nacionālās saskaņas ideju kombinācija, kas jau gandrīz četrus gadus tiek praksē pielietota Rīgā.

Lai cik deklaratīvi tas neizklausītos, bet "Rīgas ceļš" – tās ir rūpes par cilvēku. Tās ir rūpes par katru cilvēku individuāli, nevis abstraktu makroekonomisko rādītāju skaitļos.

Vienlīdzīga attieksme pret visiem iedzīvotājiem, neatkarīgi no dzimtās valodas, tautības un pilsonības, ir "Rīgas ceļa" pamats.

"Rīgas ceļš" – tās ir izremontētas skolas un bērnudārzi, jaunas dzīvojamās mājas, atbalsts tiem, kam tas ir nepieciešams, tūristi pilsētā, svētki iedzīvotājiem, Latvijas produkti specializētajos stendos Maskavas tirdzniecības tīklos, jauni parki un promenādes. Šo sarakstu varētu turpināt vēl ilgi.

To visu mēs paveicam ar budžetu, kas ir par ceturto daļu mazāks nekā iepriekšējā sasaukuma nacionālistu vadītās domes budžets. Viņiem budžets bija vairāk nekā 600 miljoni latu, mums – mazāk par 500 miljoniem. Turklāt mēs neaizņemamies naudu ārzemēs.

Pagājušo gadu, piemēram, mēs beidzām ar deficītu, kas bija mazāks par pusprocentu. Budžeta rezerves apjoms kopš 2009. gada faktiski nav mainījies. Un, beidzot šo gadu, ticiet man, finanšu rādītāji domei būs, kā vienmēr, līmenī.

Viens piemērs salīdzināšanai. Šā sasaukuma dome trīs gadu laikā jau ir izremontējusi Rīgā vairāk latviešu skolu, nekā to izdarīja nacionālisti Aivars Aksenoks un Jānis Birks četru gadu laikā.

Par to mūsu domi ļoti nemīl politiķi, kas pārstāv labējās partijas. Īpaši "Vienotības" politiķi. Un "Rīgas ceļš" viņiem rādās nakts murgos.

Liekulība un meli

Pagājušajā nedēļā no medijiem uzzinājām, ka par likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" pārkāpumiem sodīti divi policisti. Abi par to, ka piestrādāja bez attiecīga saskaņojuma. Viens – par remontstrādnieku, otra – par apkopēju skolā. Pagājušajā nedēļā arī no tiem pašiem medijiem uzzinājām, ka valdības koalīcijā ir izraisījies kārtējais konflikts. Šoreiz - par likumprojektu, kuram, kā tiek uzskatīts, vajadzētu palīdzēt spīkeres Solvitas Āboltiņas vīra biznesam.

Mēs dzīvojam valstī, kurā nerada izbrīnu tas, ka policistei, lai izdzīvotu, ir nepieciešams piestrādāt par apkopēju skolā. Un tas, ka viņu par to soda. Situācija ar valdošās partijas "Vienotība" līderi Solvitu Āboltiņu arī nevienā neizraisa izbrīnu. Žurnālisti raksta, ka Saeima, iespējams, palīdz viņas vīram nopelnīt. Nu un kas par to? Galvenais, ka policisti pārkāpēji ir pieķerti un sodīti par izdarīto.

Mēs dzīvojam līdz šim vēl neredzētas liekulības un melu laikā. Un galvenais šī laika simbols ir – "Vienotība". Nekas līdzīgs Latvijas politikā vēl nav pieredzēts, lai arī pēdējos 20 gados esam daudz ko redzējuši.

Esam redzējuši populistus, kas dalīja banānus. Viņi dalīja banānus un nekautrējās būt populistiski. Esam redzējuši oligarhus, kuri ne īpaši slēpa, ka viņi ir oligarhi. Un noteikti neizlikās, ka patiesībā ir nevainīgi skauti.

Taču šobrīd mēs redzam "tiesiskuma" koalīciju Saeimā, ko vada spīkere Solvita Āboltiņa, kura šajā amatā nokļuva pateicoties viltībai. Atcerieties, kā slēgtajā balsojumā šajā amatā netika ievēlēts Valdis Zatlers. Toties tagad Solvita Āboltiņa var atļauties palīdzēt vīram, iet uz hokeju un ieteikt trūcīgajiem krāt santīmus referendumu rīkošanai.

"Cīņu ar korupciju" vada frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis, kurš pats varētu sniegt konsultācijas, kā apiet nodokļus.

Vienlaikus stiprinot "tiesiskumu" un "cīnoties ar korupciju", var maksāt miljonus honorāros Latvijas Krājbankas likvidatoriem. Banka nobankrotēja, lielā mērā, "pateicoties" tieši vadošajiem "Vienotības" darboņiem. Var atļauties maksāt simtiem tūkstošu galma konsultantiem par sniegtajiem padomiem AirBaltic lietā. Var atdot praktiski par brīvu Latvijas Hipotēku un zemes banku skandināviem, var terorizēt uzņēmējus vēl vairāk, nekā tas notika deviņdesmitajos gados, tikai tagad jau izmantojot valsts aparātu.

Tajā pat laikā no valsts aizbrauc desmitiem tūkstošu cilvēku. Toties premjers un ministri augstprātīgi stāsta, kā patiesībā grieķiem vajadzētu pareizi cīnīties ar krīzi, un lielās ar panākumiem "ekonomiskajā izaugsmē".

Apturēt "Vienotību"!

"Vienotības" politikas dēļ cilvēki drīz pārstās ticēt tam, ka valsti ir iespējams vadīt arī godīgi, ka korupciju var apkarot un ka ekonomika var attīstīties ne tikai priekš tiem ierēdņiem, kas raksta valdības pārskatus.

Deviņdesmito gadu sākumā nemākulīgās politiskās un ekonomiskās reformas Krievijā noveda pie tā, ka kaimiņvalsts iedzīvotāji desmitiem gadus uz priekšu pārstāja ticēt tirgus ekonomikai un demokrātijai. Termini "tirgus ekonomika" un "demokrātija" kļuva par lamu vārdiem un ar tiem biedēja bērnus.

Latvijā drīz bērnus sāks biedēt ar "cīņu ar korupciju", "tiesiskumu" un "ekonomisko izaugsmi".

"Vienotība" ir vienkārši kļuvusi bīstama Latvijai, valsts normālai pastāvēšanai. Daudz bīstamāka nekā kaut kādi dēmonizētie oligarhi. Oligarhus vainoja, ka viņi ir nozaguši tautai naudu. "Vienotības" līderus bez pastāvīgi izskanošajām aizdomām par korupciju vajag vainot par to, ka viņi ir nozaguši tautai ticību tam, ka Latvijā kaut ko var mainīt uz labu.

Turklāt "Vienotība" kopā ar saviem līdzgaitniekiem no Reformu partijas un Nacionālās apvienības ir kļuvusi par vienu veselumu.

Reformu partija ar fenomenālu mīkstčaulību, tukšu daudzvārdību un reitingu, kas ir mazāks par statistisko kļūdu, vienmēr un visur atbalsta "Vienotību". Lai tikai neizmet no koalīcijas, jo opozīcijā Reformu partija izdzīvos ne ilgāk par vienu darba nedēļu.

Visur un vienmēr "Vienotību" atbalstīs arī nacionālisti. Lai tik no kādas augstas tribīnes būtu iespēja pateikt kārtējo muļķību par krieviem un "piekto kolonnu". Piketēt pie Saeimas, aizstāvot latviešu tautas intereses, puiši vairs nevēlas. Daudz komfortablāk ir sēdēt koalīcijā, kaut arī kopā ar "Vienotību".

"Vienotībā" ir daudz brīnišķīgu, godīgu, gudru cilvēku. Par viņiem balso tādi paši brīnišķīgi, godīgi un gudri cilvēki. Tomēr partijas vadoņu un viņu īstenotās politikas dēļ "Vienotība" ir jāaptur!

"Vienotībai", tāpat kā iepriekš Tautas partijai, ir jākļūst par pagātni. Pretējā gadījumā mēs neatgriezeniski pazaudēsim savu valsti. Jo valsts nevar dzīvot bez ticības uz labāko.

Galvaspilsētas vēlēšanas

Rīgas domes vēlēšanas tūlīt kļūs par lielo cīņas arēnu. "Vienotība" saprot, ka kārtējais zaudējums vēlēšanās Rīgā tai var nozīmēt beigu sākumu. Ar mērķi revanšēties un lai neaizietu Tautas partijas pēdās, viņi būs gatavi uz visu.

Pirmkārt, tiks maksimāli izspēlēta nacionālā kārts. Tiks pieliktas visas pūles, lai galvaspilsētā sanaidotu latviešus ar krieviem. Un no "Vienotības" puses ir iespējamas jebkādas provokācijas – par valodu, etniskiem vai vēsturiskiem jautājumiem.

Mēs jau tagad redzam šīs histērijas sākumu. Ar klaji provokatīviem paziņojumiem uzstājas nevis "Vienotības" ierindas darboņi, bet gan tās līderi. Ja deviņus mēnešus pirms vēlēšanām aizsardzības ministrs no "Vienotības" Artis Pabriks jau piedāvā "morāli" nojaukt pieminekli Pārdaugavā, tad kas būs mēnesi pirms vēlēšanām? "Vienotības" mēra kandidāts, ja viņi tādu vispār atradīs, braukās apkārt piemineklim ar buldozeru?

Ar nacionālo histēriju viņi mēģinās novērst uzmanību no tā, ka viņiem nav komandas un nav nekāda izstrādāta plāna attiecībā uz Rīgu. Tikai savtīgas intereses. Un uzspļaut tam, ka viņu provokāciju dēļ iespējams nacionālās spriedzes pieaugums galvaspilsētā un visā valstī.

Otrkārt, "Vienotība" – tā ir valdošā partija, kas, maigi izsakoties, nekautrējas izmantot administratīvo resursu, pašu kontrolētos medijus un cenšas ietekmēt specdienestus. Tāpēc nebūs jābrīnās par to, ka veselu gadu dome tiks vainota visos iespējamos grēkos.

Saistības ar Kremli, al-Qaeda, sicīliešu mafiju – tā ir tikai minimālā programma. Korupcijā tiks vainota ne tikai galvaspilsētas vadība, bet, šķiet, arī sētnieki un tramvaju vadītāji. Ja santehniķis kaut kur paņems par saviem pakalpojumiem pudeli, tad varēs kliegt par visaptverošu kukuļošanu visā pašvaldībā. Bet ikdienas kanalizācijas avārija kaut kur Vecmīlgrāvī kļūs par iemeslu prasībai atlaist domi.

Un galvenais – ja "Vienotībai" izdosies revanšēties, tad absolūtais vairākums sociālo programmu Rīgā tiks izbeigtas. Viena ļoti vienkārša iemesla dēļ – nevar "Vienotība" valsts līmenī būt paraugs ideālai grāmatvediskai konsolidācijai, bet Rīgā tajā pašā laikā vizināt bez maksas kaut kādus tur skolēnus un pensionārus. Kopsaucējam jābūt vienam. Pretējā gadījumā nāktos atzīt – viss, ko ir darījusi "Vienotība", kopš 2009. gada, ir bijusi kļūda. Nevajadzēja samazināt pensijas, novest līdz nabadzībai policistus un ārstus un vienkārši piespiest iedzīvotājus masveidā pamest valsti.

"Vienotības" līderi jau ir paziņojuši, ka viņu pārstāvētā partija Rīgā saimniekos citādi. Tieši tāpēc – ja vēlēšanās uzvarēs "Vienotība" un tās līdzgaitnieki, par skolu remontiem, jauniem bērnudārziem, mājokļu celtniecību, pabalstiem, bezmaksas transportu skolēniem un pensionāriem, Līgo svētkiem krastmalā un par daudz ko citu varēs vienkārši aizmirst.

Ja "Vienotība" pateiks, ka tā nav taisnība, tad atcerieties, lūdzu, 2009. gadu. Kad jau nākamajā dienā pēc pašvaldības vēlēšanām Valda Dombrovska vadītā valdība samazināja pensijas.

Pašvaldības vēlēšanas 2013. gadā ir izvēle par to, kā turpmāk attīstīsies galvaspilsēta. Vai tas būs "Rīgas ceļš", vai arī tas būs liekulības revanšs, meli un rīdzinieku interešu ignorēšana, kam pateicoties "Vienotības" vadoņi iegūs iespēju attālināt savu aiziešanu pelnītā atpūtā.

Bet rīdzinieki to nepieļaus. Mūsu pilsēta ir pelnījusi "Rīgas ceļu"!

Delfi.lv