Rīgas ceļš: Atskaite 2009.-2013.gg.

Apkopota atskaite par to, kas bija padarīts Rīgas domē sākot no 2009.gada jūlija, ieskaitot projektus, kas vēl tiks realizēti 2013.gada pavasarī. Te ir atbilde uz visiem jautājumiem, ko mēs darām vai nedarām, un kur tā dome vispār skatās.

Atbalsts
Bērni
Vide
Kultūra
Tūrisms
Ekonomika
Drošība
Ceļi

 

 ATBALSTS

 Pabalsti un atlaides

• Sociālajiem pabalstiem no 2009. gada līdz 2012. gadam kopumā ir piešķirti vairāk nekā 75,0 miljoni latu. Bija mēneši, kad pabalsti tika izmaksāti vairāk nekā 80 000 rīdzinieku. 70% no visiem sociālo pabalstu saņēmējiem saņem pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai un dzīvokļa pabalstu.

• Kopš 2010. gada 1. septembra nestrādājošie pensionāri var izmantot sabiedrisko transportu bez maksas. Šo iespēju izmanto aptuveni 140 000 nestrādājošo pensionāru.

 Veselības aprūpe

• Mums ir izdevies pasargāt vecāko Rīgas slimnīcu – 1. slimnīcu – no slēgšanas. Tagad šeit notiek renovācijas darbi. Tie jau daļēji ir pabeigti 1. korpusā – uzņemšanas nodaļā, ķirurģijas un kardioloģijas nodaļās – un pilnīgi pabeigti 17. korpusā – divas hronisko pacientu aprūpes nodaļās un acu un otolaringoloģijas nodaļās. Patlaban notiek remonts poliklīnikās ēkā. Pavasarī sāksies remonts 23. korpusā. Kopumā 1. slimnīcā investēti jau vairāk nekā 4,0 miljoni latu.

• Rīgas Dzemdību namā ir izveidots viens no modernākajiem dzemdību centriem Baltijā. Aktīvi notiek inženierkomunikāciju remonts. Plānoti fasādes siltināšanas darbi.

• Rīgas 2. slimnīcā ir veikta ēkas iekštelpu renovācija. Veikti renovācijas darbi neatliekamās medicīniskās palīdzības un uzņemšanas nodaļās.

• Rīgas poliklīnikās ir veikti remontdarbi, piemēram, jumta un fasādes renovācijas darbi Bolderājas poliklīnikā, jumta renovācijas darbi Iļģuciema poliklīnikā, logu nomaiņa Ziepniekkalna poliklīnikā, liftu nomaiņa Iļģuciema un Ķengaraga poliklīnikās. Imantas bērnu poliklīnika drīz pāries uz jaunām telpām Imantas 8. līnijā.

 Pašvaldības un sociālie mājokļi

• Šajā deputātu sasaukuma laikā jau ir nodotas ekspluatācijā 11 dzīvojamās mājas, kurās kopumā ir 1396 dzīvokļi. Ilūkstes ielā 52 –168 dzīvokļi, Akadēmiķa M. Keldiša ielā 22 b – 96 dzīvokļi, Lomonosova ielā 1/19 – 106 dzīvokļi, piecas mājas Ulbrokas ielā 13 – 806 dzīvokļi, divas mājas Valdeķu ielā 58 b – kopā 220 dzīvokļu. Komplekss Ulbrokas ielā ir lielākais dzīvojamo māju komplekss, kas uzbūvēts Latvijā kopš valsts neatkarības atjaunošanas.

• Patlaban tiek projektētas vēl septiņas dzīvojamās mājas ar 586 dzīvokļiem. Gobas un Gaigalas ielas rajonā taps četras mājas ar 296 dzīvokļiem, Imantas 8. līnijā – trīs mājas ar 290 dzīvokļiem. Kopumā ir plānots nodot ekspluatācijā 1982 jaunus dzīvokļus.

• Tiek remontēta māja Meldru ielā 58, kur būs 115 dzīvokļi. Ir izremontēti 148 dzīvokļi. Tie ir atsevišķi dzīvokļi, kuri kā brīvie dzīvokļi nonāca pašvaldības rīcībā. Ir pabeigta divu sociālo māju siltināšana – Rāznas ielā 10/2 un Gobas ielā.

 

BĒRNI

 Skolu un bērnudārzu remonti

• Ēku remontdarbos no 2009. gada līdz 2012. gadam ieguldīti aptuveni 74,0 miljoni latu. Šīs ir lielākās investīcijas izglītības infrastruktūrā gan pašvaldību, gan valsts līmenī Latvijā kopš valsts neatkarības atjaunošanas.

• Rīgā nosiltinātas 62 skolu un bērnudārzu fasādes pilsētas centrā un mikrorajonos.

• Restaurētas 15 vēsturiskās skolu fasādes pilsētas centrā.

• Pie 23 skolām un bērnudārziem pilsētas centrā un mikrorajonos labiekārtotas piegulošās teritorijas.

• 2009.gadā galvaspilsētā joprojām vēl bija pieci bērnudārzi ar ogļu katlumājām. Tagad tādu vairs nav.

 Atbalsta programmas

• Skolēni kopš šā gada 1. septembra var izmantot sabiedrisko transportu bez maksas. Šo atbalstu saņem aptuveni 75 000 bērnu Rīgā.

• Tiek nodrošināts pabalsts 50 latu apjomā trūcīgajām ģimenēm par katru bērnu vecumā līdz sešiem gadiem ieskaitot. To saņem vairāk nekā 4000 bērnu.

• Lai samazinātu bērnudārzu rindu, kopš 2009. gada ir izveidots 3000 jaunu vietu gan pašvaldības bērnudārzos, gan sadarbojoties ar privātajiem bērnudārziem.

• 93 latus lielu dotāciju saņem aptuveni 1700 ģimeņu, kuru bērni apmeklē privātos bērnudārzus.

 Sports

• Ar sportu Rīgas izglītības iestādēs nodarbojas vairāk nekā 21 000 audzēkņu. No piedāvātajām sporta programmām vispopulārākais ir basketbols, kurā trenējas aptuveni 2000 audzēkņu, volejbolā trenējas 650, sporta vingrošanā – 520 audzēkņu.

• Sadarbībā ar Latvijas Futbola federāciju pie Rīgas skolām ir izbūvēti 35 mini pitch futbola laukumi. Ir izbūvēti pieci jauni, lieli sporta laukumi, vēl četri ir renovēti. Notiek sporta kompleksa “Arkādija” rekonstrukcija.

• Ziemā pie skolām tiek ierīkotas slidotavas. Uzvaras parkā un Mežaparkā darbojas slēpošanas trases.

 

VIDE

 Publiskās vietas

• Ķengaraga promenādē ir ierīkots apgaismojums, izbūvēts veloceliņš un putnu novērošanas tornis, ierīkots aktīvās atpūtas laukums, uzstādīti soliņi, šaha un tenisa galdiņi, uzbūvēts gājēju tiltiņš. Pavasarī tiks izveidota oficiāla peldvieta ar ģērbtuvēm un tualetēm un ierīkota zaļā estrāde ar skeitparku. 

• Lucavsalas ziemeļu daļa ir atbrīvota no pamestajiem mazdārziņiem, izveidota pludmales atpūtas zona, ierīkoti celiņi un apgaismojums, izveidoti zālieni. Pavasarī tiks ierīkota skriešanas taka, uzlabots piebraucamais ceļš, novietoti soli un galdi piknika vietās, iekārtoti bērnu rotaļlaukumi, izveidota peldvieta ar glābšanas posteņiem, tiks ierīkota videonovērošana.

• Pļavnieku parks ir pirmais no jauna izveidotais parks Rīgā kopš valsts neatkarības atjaunošanas. Saglabājot esošo bērzu audzi, ir ierīkoti gājēju celiņi, izveidotas aktīvās atpūtas zonas, izvietoti soliņi un atkritumu urnas. Patlaban tiek ierīkots apgaismojums.

• Spīķeru kvartālā šogad sākta vidi degradējošo ēku un nožogojumu nojaukšana. 2013. gadā tiks veikta teritorijas apzaļumošana, nobruģētas ietves un veloceliņa izbūve, izvietoti soliņi, ierīkots teritorijas apgaismojums. Svarīgākais – rekonstruēsim un labiekārtosim Daugavas krastmalu posmā no Dzelzceļa tilta līdz Salu tiltam.

• Ziedoņdārzā tiks sākta gājēju celiņu segumu atjaunošana, veloceliņu ierīkošana, bērnu atpūtas laukuma atjaunošana, tualešu izbūve un teritorijas apzaļumošana.

• Grīziņkalnā tiks sākta gājēju celiņu seguma atjaunošana, veloceliņu ierīkošana, bērnu atpūtas laukuma atjaunošana, tualešu izbūve un teritorijas apzaļumošana.

• Vecāķu pludmalē ir uzstādīti brīvdabas trenažieri, atjaunots un papildināts pludmales inventārs un bērnu rotaļlaukums, izvietotas tualetes.

• Vakarbuļļu pludmalē ir pacelts Zilais karogs, peldvietā nodrošināts glābšanas dienesta darbs, tā ir norobežota ar bojām, infrastruktūra pielāgota cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, ir ierīkotas pludmales dušas.

• Daugavgrīvas peldvietā ir ierīkots ceļš uz pludmali, pavasarī tiks izbūvēta autostāvvieta.

• Mežaparkā ir izveidota BMX trase, tiek remontēts apgaismojums, pavasarī sāksies celiņu remonts.

 Remonti pagalmos

• Plānveida remontdarbi pagalmos Rīgā notiek pirmo reizi kopš valsts neatkarības atjaunošanas. Šogad remonti ir sākti Purvciemā un Pļavniekos vairāk nekā 100 pagalmos.

• Pavasarī remontdarbi turpināsies Purvciemā un Pļavniekos, jauni remontdarbi tiks sākti Zolitūdē un Imantā.

 Veloinfrastruktūras attīstība

• Ir uzbūvēts veloceliņš Centrs–Berģi. Tā garums ir 14 kilometru. Maršruts savieno pilsētas centru, Teiku, Šmerli, Juglu un Berģus.

• Pilsētas centrā tiek uzstādītas aizvien jaunas velonovietnes. Veloaktīvisti šīs novietnes ir atzinuši par vienas no ērtākajām Rīgā.

• Esošajos veloceliņos tiek atjaunots marķējums. Rīgā jau aptuveni 3000 vietās ir pazeminātas ielu apmales. Notiek bedrīšu remonts, tiek uzstādītas jaunas ceļa zīmes.

• No 2012. gada aprīļa velosipēdus sabiedriskajā transportā drīkst pārvadāt bez ierobežojumiem un bez maksas, iepriekšējā norma par to pārvadāšanu iepakotā veidā ir atcelta.

 Cīņa ar graustiem

• Ir izveidots reģistrs, kurā tiek uzskaitīti visi Rīgas grausti. Patlaban sarakstā ir 419 objekti.

• Ir nojauktas jau 60 ēkas un astoņas ēkas ir atjaunotas. Šogad tiks nojauktas vai sakārtotas vēl 16 ēkas un attiecībā uz 14 objektiem tiek gatavots lēmums par piespiedu sakārtošanu. Starp nojauktajiem graustiem ir ļoti spilgti piemēri: ēka pie Mēbeļu nama, ēkas Maskavas ielā 9, Brīvības ielā 120 un E. Birznieka-Upīša ielā 23. Paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa likme ir piemērota 42 ēkām.

 

KULTŪRA

 Svētki

• Līgo svētku svinēšana 11. novembra krastmalā Rīgas vēsturē pirmo reizi notika 2010. gadā. Toreiz svētkos piedalījās aptuveni 15 000 cilvēku. 2012. gadā trešie Jāņi krastmalā ar vērienīgu Raimonda Paula lieluzvedumu “Līgo Rīga!” sapulcināja jau aptuveni 60 000 apmeklētāju.

• Kopš 2009. gada Rīgas svētkus atzīmējam ar īpašu vērienu un ar galveno mērķi – lai rīdzinieki justu, ka tie ir svētki tieši viņiem, neatkarīgi no vecuma un interesēm. Pasākumus apmeklē vidēji 200 000 cilvēku – rīdzinieki un viesi no citām pašvaldībām un ārvalstīm.

• Jaunā gada kopīga sagaidīšana pilsētas centrā kļuvusi par pilnīgi jaunu pasākumu, sagaidot 2010. gadu. Toreiz pie Brīvības pieminekļa sapulcējas aptuveni 10 000 rīdzinieku un pilsētas viesu. 2012. gadu pilsētas centrā sagaidīja jau aptuveni 30 000 cilvēku. Īpaši jāatzīmē jauni izveidotais un uzstādītais svētku apgaismojums pilsētas centrā. Gan Jaunajā gadā, gan Jāņos, gan Rīgas svētkos sabiedriskais transports tradicionāli tagad ir par brīvu.

• Rīgā notiek tādi iecienīti pasākumi, kā Staro Rīga, Baltā Nakts, Muzeju Nakts, Miķeļdienas un citi gadatirgi. 

• Rīgas dome konsekventi atbalsta kristīgās vērtības un pasākumus, tādus kā Bībeles svētki, Krusta ceļš vai Kapelas atvēršana Rātsnamā.

 Remonti un rekonstrukcijas

• 2013. gadā pilnībā tiks pabeigta kultūras pils “Ziemeļblāzma” restaurācija, tai pieguļošā piecus hektārus lielā parka rekonstrukcija un jaunā skatu torņa izveide. Beidzot būs atjaunots ievērojamākais kultūras centrs Rīgas ziemeļos.

• Saglabājot vēsturisko fasādi, pilnībā renovēts M. Čehova Rīgas Krievu teātris.

• Lai likvidētu avārijas stāvokli un veiktu restaurācijas darbus vienā no Latvijas nozīmīgākajiem Dievnamiem, Rīgas dome piešķīra finansējumu Doma baznīcas remontam. 

• Kaut gan piemiņas ansamblis represijās cietušajiem Latvijas iedzīvotājiem tika atklāts jau 2001. gadā, tas vairāk nekā 10 gadus stāvēja nepabeigts. Tieši šis Rīgas domes deputātu sasaukums ir pieņēmis lēmumu veikt memoriāla otrās kārtas celtniecības darbus, un šogad piemineklis tiks pabeigts pilnībā.

• Rīgas Brāļu kapu un Brīvības pieminekļa – abu šo valsts simbolu – uzturēšanu un remontdarbus finansē Rīgas pašvaldība.

 Starptautiskie panākumi

• Rīga ieguva tiesības 2014. gadā kļūt par Eiropas kultūras galvaspilsētu. Mēs esam izcīnījuši šo iespēju, sacenšoties ar daudzām citām Eiropas valstu pilsētām. Projekts tiek realizēts kopā ar Siguldu un Zviedrijas pilsētu Umeo. Šī būs unikāla iespēja nest Rīgas un Latvijas vārdu pasaulē. Rīga strādā, lai kopējo tūristu skaitu galvaspilsētā 2014. gadā palielinātu vismaz par 50 procentiem.

• Rīga izcīnīja tiesības 2014. gadā organizēt Pasaules koru olimpiādi. Šis pasākums parādīs pasaulei mūsu valsts bagātīgo dziesmu un koru kultūru. Rīga sagaida, ka uz koru olimpiādi atbrauks vismaz 20 000 dalībnieku no visas pasaules.

 

TŪRISMS

 Live Riga

• 2009. gadā Rīgā, tāpat kā visās pārējās Eiropas galvaspilsētās, beidzot ir nodibināts Rīgas tūrisma attīstības birojs. Vienlaikus ir izveidota pilsētas atpazīstamības zīme – Live Riga.

• Rīga pirmo reizi vēsturē sāka reklamēt sevi ārzemēs – pirmām kārtām  Vācijā, Krievijā, Zviedrijā, Somijā, Lietuvā un Igaunijā.

 Viesu skaita pieaugums

• 2011. gadā Rīgu apmeklēja 1 232 993 ārvalstu viesi. Šis ir absolūts rekords kopš valsts neatkarības atjaunošanas. Īpaši ir pieaudzis tūristu skaits no Krievijas – par gandrīz 160%, no Polijas – par 74%, no Norvēģijas – par 50%, no Itālijas – par 33%. Ceļojuma laikā viens tūrists iztērē vidēji 531 eiro, viens tūrists no Krievijas –  vidēji 1277 eiro.

• Pateicoties mērķtiecīgam darbam, Rīgu apmeklē arvien vairāk kruīza kuģu. 2010. gadā ieradās 64 kruīza kuģi, 2012. gadā – jau 92 kruīza kuģi.

 

EKONOMIKA

 Rīgas brīvosta

• 2009. gadā Rīgas brīvosta kopumā pārkrāva 29,7 miljonus tonnu kravas, 2011. gadā – jau 34,0 miljonus tonnu. Pieaugums turpinās arī 2012. gadā.

• Rīgas brīvostas (pārvalde un ostas komersanti) kopējie nodokļu maksājumi valsts un pašvaldības budžetā 2011. gadā sasniedza 32,75 miljonus latu, no tiem 3,66 miljonus latu nodokļos samaksājusi Rīgas brīvostas pārvalde.

 Ekonomiskās attiecības ar Krieviju

• Kopš 2009. gada Rīga aktīvi veido ekonomiskās attiecības ar Krievijas reģioniem. Darba vizītes notikušas Maskavā, Sanktpēterburgā, Pleskavā, Jekaterinburgā, Arhangeļskā. Delegācijās tika iekļauti arī Latvijas uzņēmēji.

• “Rīgas marka” ir oficiāli reģistrēta Rīgas pilsētai piederoša preču zīme, kas tiek piešķirta kvalitatīvam produktam un pakalpojumam. Papildus ir nodibināts uzņēmēju klubs “Rīgas marka”, kura mērķis ir, izmantojot Rīgas domes resursus, preču zīmi “Rīga marka” un ar to marķētās produkcijas priekšrocības popularizēt visos Latvijas prioritārajos eksporta tirgos.

• Viens no spilgtākajiem piemēriem ir projekts “Rižskij dvorik”, kas tapis, pateicoties veiksmīgai Krievijas un Latvijas uzņēmēju sadarbībai un Rīgas domes politiskajam atbalstam. Deviņos lielveikalos Maskavā un Piemaskavā ir atvērti specializētie stendi ar Latvijā ražotām pārtikas precēm. Šajos stendos var iegādāties vairāk nekā 300 dažādu nosaukumu preces.

 

DROŠĪBA

 Patrulēšana

• Ik dienu Rīgas ielās patrulē vairāk nekā 400 policistu. Pateicoties Rīgas domes politikai, pašvaldības policistu atlīdzība ir daudz lielāka nekā viņu kolēģu atlīdzība Valsts policijā. Pašvaldības policijā patlaban strādā vairāk nekā 900 darbinieku.

• Iedzīvotāju uzticība Pašvaldības policijai pieaug. 2011. gadā Pašvaldības policijas darbinieki saņēma vairāk nekā 50 000 izsaukumu. 2009. gadā bija aptuveni 40 000 izsaukumu. Pagājušajā gadā tika aizturēts 10 000 personu. No tām 450 bija meklēšanā izsludinātas personas.

• Kopš šā gada septembra Rīgas pašvaldības policija sāk pakāpeniski ieviest pilna apjoma patrulēšanu arī galvaspilsētas mikrorajonos. Patlaban patrulēšana notiek ne tikai pilsētas centrā, bet arī Purvciemā, Pļavniekos un Ķengaragā. Nākamgad patrulēšana sāksies arī Zolitūdē, Imantā un Iļģuciemā.

• Kopš 2009. gada septembra policisti dežurē pie visām 129 pašvaldības mācību iestādēm un to piegulošajās teritorijās. Kopš šā gada novembra policija nodrošinās dežūras ne tikai mācību stundu laikā līdz pulksten pieciem pēcpusdienā, bet arī naktīs.

 Citas aktivitātes

• Kā atsevišķa nodaļa ir izveidota Tūrisma policija, kuras galvenais uzdevums ir palīdzība ārvalstu viesiem un kārtības nodrošināšana tūristu iecienītās vietās. Diplomātiskās notas ar ārvalstu pilsoņu pretenzijām 2009. gadā tika saņemtas ar regularitāti vienu reizi nedēļā, 2010./2011. gadā ir bijusi tikai viena šāda diplomātiskā nota.

• Video novērošanas kameras ir uzstādītas 67 publiskās vietās, pārsvarā pilsētas centrā. 2011. gadā ar videokameru palīdzību tika fiksēts vairāk nekā 2000 pārkāpumu.

 

CEĻI

 Remonti un rekonstrukcijas

• Kr. Valdemāra un Daugavgrīvas ielas satiksmes mezgls. Vērienīgo rekonstrukciju un pārbūvi plānots pabeigt 2013. gadā. No Pārdaugavas nokļūt centrā būs daudz ātrāk un ērtāk.

• Vienības gatves rekonstrukcijas laikā no Kaplavas ielas līdz Ozolciema ielai tiks izveidotas četras braukšanas joslas, pie krustojuma ar Ozolciema ielu – papildu josla pagriezienu manevriem. Darbi tiks pabeigti šoruden.

• Rekonstruējot M. Keldiša ielu, posmā no Ulbrokas ielas uzbūvēts svarīgs savienojums ar Lubānas ielu.

 Jauni objekti

• Izbūvētie Viestura prospekta–Meža prospekta un G. Zemgala–Gaujas ielas pārvadi ir daļa no Austrumu maģistrāles. Tie būtiski atslogo pilsētas centru no tranzīta satiksmes un vienlaikus savieno Rīgas ziemeļus ar centru.

• Atbilstoši izsludinātā konkursa rezultātiem jau ar citiem būvniekiem ir sākta Dienvidu tilta trešās kārtas būvniecība. Nākamgad tiks izbūvēta jauna maģistrāle no Bauskas ielas līdz Ziepniekkalna ielai.